Tieši pirms ārkārtas stāvokļa iestāšanās Latvijas Sabiedrisko attiecību nozares profesionāļu asociācija (LASAP) prezentēja nozares profesionāļu aptauju par personīgo tēlu. Kas interesanti krīzes kontekstā, ka daudzu uzņēmumu vadītāji ir kļuvuši pamanāmāki sociālajos tīklos. Protams, šādi mēģinot pievērst uzmanību savam biznesam. Vai beidzot mēs iemācīsimies izprast un novērtēt, kāpēc ir svarīgi veidot tēlu sociālajos medijos?
LASAP pētījuma prezentācijā piedalījās uz uzstājās vairāki pieaicinātie eksperti. “A. W. Olsen & Partners” partnere un komunikācijas eksperte Olga Kazaka atgādināja, ka tēls ir krustojuma punkts starp labāko cilvēkā un auditorijas gaidām attiecībā uz viņu:
- arhetips – iekodēts tēls, priekšstats, piemēram, par cilvēku uzvalkā, kas eksistē sabiedrībā;
- tēls – vizuālais veidols, ko redz vai kādu šo cilvēku redz ikdienā;
- mīts/leģenda – balstīts biogrāfijā;
- stāsts – kā es nokļvu, kur esmu, kāds ir bijis mans ceļš.
Līdz ar to – ko tad stāstīt?
- ko es daru?
- ko es stāstu?
- ko citi stāsta par to, ko es daru.
Olga, protams, uzsvēra, ka šis ir laiks, kad cilvēki vairāk uzticas cilvēkam nevis zīmolam. Attiecīgi pētījumi liecina, ka eksperta personīgajam profilam sasniedzamība ir pat par 571% lielāka kā uzņēmuma lapai. Un šis fakts rada pārdomas – vai privātajā profilā var paust viedokli, kas atšķiras no organizācijas viedokļa? Un vai organizācijām ir jāiegulda vadītāja tēla spodrināšanā? Uz šiem jautājumiem vienas atbildes nav.
Aģentūras “Grizzly Riga” vadītāja un stratēģe Sanita Kacuba izdalīja trīs personīgā tēla līmeņus – influenseris, profesionālis, klausītājs. Tos vienu no otra atšķir radītā satura apjoms. Attiecīgi katrs var izvēlēties savu pozīciju.
LASAP veidotajā pētījumā piedalījās 74 respondenti:


Jautājums pētījuma ietvaros: “Kas, Jūsuprāt, ir būtiskākie trīs instrumenti tēla veidošanai ārpus sociālajiem medijiem, ko izmantojat savā vai savu klientu ikdienā?”
25% atbilžu fokusējas uz dziļāku tēla esenci:
– darbi, ko paveic;
– vērtības un to demonstrācija;
– profesionālā ekspertīze un kompetence;
– rakstura īpašības;
– cilvēcīgums;
– konsekvence;
– patiesums;
– skaidra vīzija;
– labdarība;
– korporatīvā sociālā atbildība.
75% atbilžu vairāk par metodēm:
– publiskie pasākumi;
– eksperta tēls medijos;
– vizuālais tēls;
– komunikācijas veids;
– apģērbs;
– manieres;
– sociālie kontakti.
Kādi ir galvenie izaicinājumi un/vai tendences, ko redzat kontekstā ar savu vai savu klientu personiskā tēla veidošanu 2020. gadā Latvijā?
40% vairāk runā par taktikām, tehnikām un prasmēm:
– informācijas troksni;
– un/vai spēju izsekot jaunākajām tendencēm;
– metodēm sociālo tīklu komunikācijā.
40% uzsver spēju strādāt stratēģiski, ar ilgtermiņa vīziju un/vai spēju atrast laiku šim darbam, komunicēt atbildīgi.
20% aicina uz dziļāku skatījumu par vērtībām:
– tēla autentiskumu;
– spēju sabalansēt personisko un profesionālo dzīvi;
– spiedienu uz to, ka sabiedrība sagaida, ka rādīsi sevi gan kā
profesionāli, gan cilvēku.
Atgādināšu, ka šis pētījums tika veikts pirms krīzes. Pasaule noteikti pēc tās būs mainījusies un droši vien būtu interesanti uzdot šos pašus jautājumus pēc pusgada. Ja pamani kādas interesantas tendences vai piemērus, noteikti ieliec linku komentārā. Dalies arī ar savu personīgo pieredzi. Pētīsim izmaiņas kopā!
Nezinu, kas bija domāts ar klausītājs 🙂 radio, podraides vai vinila 🙂 pašam vairāk pie sirds iet sekojošs: influenseris, viedokļa līderis, eksperts. Saruna par arhetpu, tēlu un mītu ir daudz komlicētāka… par to šoreiz ne..